Mūsdienās laba lietotāju pieredze ir patērētāju prasība. Daudzie pasaules līmeņa servisi, kuri nodrošina globālus digitālos produktus kā Google, Facebook, Whatsapp, pieradinājuši patērētājus arī Latvijā, viņi nesamierinās ar vāji noformētu produktu, sliktu dizainu vai neērtu lietošanu. Viņi pieprasa mūsdienīgu risinājumu un ērtu lietotāja pieredzi. Ja zīmols ir izveidojis savā nozarē ērtāko risinājumu, pārējiem atliek pielāgoties vai mēģināt izveidot kaut ko vēl labāku – tas nozīmē, ka vēl vairāk ir jāvelta resursi lietotāju izpētei, viņu vajadzību noteikšanai, prototipēt un testēt jaunas idejas.
Arī Latvijā arvien vairāk ir novērojama atklāsme, ka dizains nenozīmē tikai skaistas bildes, košas krāsas, bet tam ir noteiktas funkcijas un tam ir jāstrādā, turklāt noteiktiem mērķiem. Lielā mērā to veicina jaunuzņēmumu attīstība, kuru pamata DNS ir uz lietotāju vērsts dizains, vajadzību apzināšana un noteiktas problēmas risināšana.
No idejas līdz rezultātam
Pieredze liecina, ka daudzas labas idejas paliek uz papīra, jo tās dažādu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot, digitālos projektos tas visbiežāk ir saistīts idejas autoru prasmju trūkumu šo ideju turpināt attīstīt kā prototipu, ar tehniskām iespējām vai ar izstrādātāju (ne)gribēšanu iesaistīties problēmas risināšanā.
Lietotāju pieredzei kā vērtībai ir jābūt organizācijā, lai pieredze ar produktu gala patērētājam būtu veiksmīga un patīkama. Ja produkts patiks lietotājam, viņš to izmantos atkārtoti un ieteiks arī citiem. Dažkārt tieši kā klientu lojalitāti redzēsiet uzlabotas lietotāju pieredzes ietekmi uz biznesa rezultātiem ilgtermiņā.
Kādreiz lietotāju pieredzes procesu uzskatīja par daļu no produkta testēšanas, optimizācijas. Tas lēnām, bet mainās un uzņēmumu izpratne par lietotāju pieredzes uzlabošanu kļūst arvien dziļāka, tā kļūst par vērtību gan visā produktu izstrādes (dizaina) gaitā, gan arī kā iekšējās organizācijas kultūras vērtība.
Eksperimentu kultūra
UX kā vērtībai ir jānāk no vadības puses: tam ir jāatvēl laiks, resursi, jābūt atvērtiem kļūdām, kuras var notikt, pārbaudot idejas, prototipus, eksperimentēt. Jāsamierinās, ka ne visas idejas dzīvos tālāk, bet līdzīgi kā izgudrotājs Edisons atzina pēc lampiņas izgudrošanas, ka tagad zina arī daudzus veidus kā lampiņa nestrādā. Arī tās ir zināšanas un jaunas prasmes. Tomēr labāk ir iegūt rezultātu prototipēšanas fāzē, nevis ciest neveiksmi jau “produkcijā” jeb reālos tirgos apstākļos.
Ņemot vērā, ka lietotāju izpēte (viņu vajadzības/intereses) un biznesa mērķu īstenošana ir būtībā pretējas lietas, tās arī prasa atšķirīgas “cepures”, kuras nēsāt. Apkopot šos mentālos modeļus vienā cilvēkā nav efektīvi – viena vai otra puse zaudēs. Šajā brīdī lieti noder ārējs partneris vai kolēģis organizācijā, kurš spēj sagatavot informāciju par mērķauditoriju. Savukārt pašā organizācijā ir jābūt pretī cilvēkam/-iem, kuri spēj šos datus un informāciju pārvērst jau tālākās zināšanās, kuras izmantot produktu attīstībā.